Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās

Konkurences ierobežojums ir darba devēja un darbinieka vienošanās, kura atbilst šādām obligātām pazīmēm:

• vienošanās mērķis ir aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;
• konkurences ierobežojuma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem;
• attiecībā uz visu konkurences ierobežojuma laiku tā paredz darba devēja pienākumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu;
• vienošanās slēdzama rakstveidā.

 

Jāņem vērā, ka vienošanās par konkurences ierobežojumu nav spēkā, ja tā neparedz atbilstošu ikmēneša atlīdzību darbiniekam. Darbiniekam, kas parakstījis šāda satura vienošanos tā nav saistoša.

 

Vienošanās par konkurences ierobežojumu nav spēkā, ciktāl tā atbilstoši konkurences ierobežojuma veidam, apmēram, vietai un laikam, kā arī ņemot vērā darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, uzskatāma par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu.

 

“Darbinieks, kurš saņem ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojumu, nevar vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo ir uzskatāms par darba ņēmēju likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē.”

 

Atbilstoša ikmēneša atlīdzība un konkurences ierobežojuma samērīgums.

Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darba devējs darbinieku nodarbināja darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā;

Atbilstoša ikmēneša atlīdzība – likums neparedz atbilstošas ikmeneša atlīdzības kritērijus un tā nosakāma katrā gadījumā individuāli, ievērojot konkurences ierobežojuma laiku, darbības joma, situācija tirgū u.c. ierobežojuma kritērijus.

Vai darba devējs var atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu?

Darba likuma 85. pants paredz, ka darba devējs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās var rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

Darba devējs no vienošanās par konkurences ierobežojumu var atkāpties tikai pirms uzteikuma vai vienlaikus ar to, bet citos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumos — pirms darba līguma izbeigšanās.

 

Komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma un konfidencialitātes saistību pārkāpums.

 

Komercnoslēpums ≠ konfidenciāla informācija

 

Konfidenciāla informācija ir plašāks jēdziens un attiecas uz jebkādu informāciju, kurai ar tiesību aktu vai līgumu noteikts neizpaužamas informācijas statuss. Citiem vārdiem, ne katra konfidenciāla informācija ir komercnoslēpums, bet katrs komercnoslēpums ir konfidenciāla informācija.

 

LR Senāts 2022.gada 22.decembra spriedumā lietā SKC-188/2022 atzina, ka “konfidenciāla informācija ir plašāks jēdziens, kas attiecas ne vien uz komercnoslēpumu saturošu informāciju, bet uz jebkādu informāciju, kurai ar tiesību aktu vai līgumu noteikts neizpaužamas informācijas statuss, tostarp tā var būt informācija, kurai nepiemīt komerciāla vērtība. Citiem vārdiem, ne katra konfidenciāla informācija ir komercnoslēpums, bet katrs komercnoslēpums ir konfidenciāla informācija.”

 

Komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums

• Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums;
• Darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu;
• noslēdzot vienošanos par konkurences ierobežojumu, darbinieks arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās nedrīkst izpaust komercnoslēpumu saturošu informāciju;
• arī komersantam ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

 

“Komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums, rada pienākumu gan darbiniekam – neizpaust informāciju par darba devēja komercnoslēpumu, gan darba devējam – rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.”

“Ne visa informācija, kas nonākusi darbinieka rīcībā, ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Darba devējam rakstveidā jānorāda kāda informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu.”

 

Vienlaikus jānorāda, ka informācija iegūst komercnoslēpuma statusu, ja tā atbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2.panta pirmā daļā norādītajām pazīmēm.

Komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

 

LR Senāts 2022.gada 22.decembra spriedumā lietā SKC-188/2022 atzina, ka “Darba devēja pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, noteikts, lai darbinieks zina, kuru informāciju viņš nav tiesīgs iegūt, izmantot vai izplatīt bez komercnoslēpuma turētāja (darba devēja) atļaujas. Šo darba devēja pienākumu var atzīt par izpildītu tikai tad, kad atbilstošā informācija ir pietiekami skaidri noteikta, nevis, piemēram, vispārīgi noteikts, ka jebkāda informācija, kura darba tiesisko attiecību ietvaros nonāk darbinieka rīcībā, ir atzīstama par komercnoslēpumu. Šāda vispārīga norāde maldina par attiecīgās informācijas tiesiskās aizsardzības tvērumu, attiecinot to arī uz informāciju, kas nav aizsargājama kā komercnoslēpums.”

 

“Komercnoslēpums ir Komercnoslēpuma aizsardzības likumā definētām pazīmēm atbilstoša informācija (2.panta pirmā daļa). Likumdevējs ir paredzējis noteiktus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (sk. likuma III.nodaļu), kurus pret citu personu var vērst tikai tad, ja konstatē, ka ir notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana. (LR Augstākās tiesas Senāta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC-188/2022).

 

Tādējādi būtiski priekšnoteikums, lai konstatētu komercnoslēpuma neizpaušanas pienākuma pārkāpumu, ir norādīt, kura informācija  ir komercnoslēpums.